Moonwalkersmusic — Ralfs un vectēvs

No rīta saule logos spīd, Ralfs pie vectēva ciemos skrien.
"Vectēv,
Ko mēs darīsim šodien?" Vectēvs smejas: "To redzēsim vien." Pa veco taku abi iet,
Kur bērzi vējā klusi dzied.
Vectēvs stāsta senus stāstus, Ralfs tos sirdī līdzi nes.
Ralfs un vectēvs, plecu pie pleca,
Kopā ceļš ir vieglāks mazliet.
Smiekli skan līdz vakara saulei,
Un laiks tik ātri projām iet.
Ralfs un vectēvs, divi draugi,
Piedzīvojumus gaida aiz katra stūra.
Kamēr kopā viņi soļo, Silda vienmēr būs šī diena.
Vectēvs māca naglas sist, Ralfs jau grib pats visu prast.
Reizēm šķībi, reizēm greizi, Bet viņi smejas katru reizi.
Kad vakars pār pagalmu nāk, Un debesīs jau zvaigznes mirdz,
Ralfs vēl vectēvam klusi saka: "Rīt mēs atkal iesim,
Vai ne?" Ralfs un vectēvs, plecu pie pleca,
Kopā ceļš ir vieglāks mazliet.
Smiekli skan līdz vakara saulei,
Un laiks tik ātri projām iet.
Ralfs un vectēvs, divi draugi,
Piedzīvojumus gaida aiz katra stūra.
Kamēr kopā viņi soļo, Silda vienmēr būs šī diena.
Noslēgums: un, kad gadi tālāk skries,
Šīs dienas atmiņās vēl ziedēs.
Jo vectēva stāsti un Ralfa smiekli Vienmēr māju ceļu rādīs.
Varu arī uztaisīt to smieklīgāku,
Repa stilā vai kā jautru latviešu šlāgeri.