Nerātnās Dziesmas, M.M. — Betonētāja Bohēma

Dropē, dropē!
Ielej vēl!
Ir ko darīt, bet man pohuj.
Ir ko darīt, bet es necenšos.
Es vienkārši dropēju.
Jāceļ sienas, bet man pohuj.
Pincīžus uz veidņiem zīmēju.
Kāds man vaicās: "Nahuj?" Bet es atbildēšu: "Man pohuj." Man nekādu priekšnieku nav.
Man nekādu priekšnieku nav.
Pats ieleju, pats izdzeru.
Pohuj, viss priekšnieks, lai iet dirst.
Pats ieleju, pats izdzeru.
Pohuj, viss priekšnieks, lai iet dirst.
Aizejam pa baltu taku, ar spēcīgu marutku smaku.
Tur, kur rudens lapas birst.
Priekšnieks, lai iet dirst!
Pohuj, pohuj, lai iet dirst!
Tur, kur sniega kalni birst.
Tur, kur zirgi naktī runā.
Un var dabūt arī purnā.
Priekšniekam arī pohuj.
Pie dirsas viss!
Pats ieleju, pats izdzeru.
Pohuj, viss priekšnieks, lai iet dirst.
Pats ieleju, pats izdzeru.
Pohuj, viss priekšnieks, lai iet dirst!
Jāceļ sienas, bet man pohuj.
Pincīžus uz veidņiem zīmēju.
Kāds man vaicās: "Nahuj?" Bet es atbildēšu: "Man pohuj." Man nekādu priekšnieku nav.
Man nekādu priekšnieku nav.
Pats ieleju, pats izdzeru.
Pohuj, viss priekšnieks, lai iet dirst!
Pats ieleju, pats izdzeru.
Pohuj, viss priekšnieks, lai iet dirst!
Priekšnieks, lai iet dirst!