Nerātnās Dziesmas, M.M. — Kad Nekas Nav Palicis Tevī

Pa septiņiem vārtiem var ienākt, var ienākt cilvēkā prieks.
Kas zin, varbūt brīdis tāds pienāks,
Ka tavs prieks būs tev ienaidnieks.
Tu tam netici, grūti tev saprast, ka reizēm var būt arī tā,
Kad ar sevi tik ļoti ir aprasts, ka tu smejies no itin nekā.
Kad nekas nav palicis tevī, tad paliks vairs tikai prieks,
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis, tas prieks,
Kas tavs ienaidnieks.
Kad nekas nav palicis tevī, tad paliks vairs tikai prieks,
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis, tas prieks,
Kas tavs ienaidnieks.
Kad tu esi ne nabags, ne bagāts, un nezini, laimīgs vai nē,
Tad tu smejies, jo tā laikam labāk nekā vaimanāt nelaimē.
Kad nekas nav palicis tevī, tad paliks vairs tikai prieks,
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis, tas prieks,
Kas tavs ienaidnieks.
Kad nekas nav palicis tevī, tad paliks vairs tikai prieks,
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis, tas prieks,
Kas tavs ienaidnieks.
Kad nekas nav palicis tevī, tad paliks vairs tikai prieks,
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis, tas prieks,
Kas tavs ienaidnieks.
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis, tas prieks,
Kas tavs ienaidnieks.