Nerātnās Dziesmas, M.M. — Piedirst tās bikses

Pamostos agrs rīts, kaut kas galīgi nav tīrs.
Vēders grieza naktī, ar saprašanu bija švaki.
Skrēju uz pieturu, autobuss jau klāt, liktenis smejas,
Bet mēģina mani mierināt.
Burbulis pa burbulim, un Zviedrija līst kā lietus.
Jutu, ka man bija paliek mājās pie tās vietas.
Pie luksofora bija mans pēdējais pirmdienas.
Un tad pēkšņi sajutu, ka biksēs ir biezpiens.
Piedirst tās bikses!
Ko lai tagad dara?
Visa pietura skatās, mirdz kā veca tara.
Piedirst tās bikses tonight, everybody feel alright?
Dejojam līdz rītam mēs, pat ja piedirst tās bikses.
Pat ja piedirst tās bikses.
Gāju kā pingvīns, kājas plati šķirtas.
Cerēju, ka neviens nepamanīs tās šausmas.
Draugs man raksta: "Kur tu pazudi?" Es parkā sēžu viens.
Apdirsies pingvīns, saules spīd virs galvas,
Dvēselē ir tumšs.
Visi, redzot mani, domā, ka es dumjš.
Vecene uz soliņa gandrīz zaudē samaņu,
Kad vējš no manis aiznes bioloģisku dāvanu.
Piedirst tās bikses!
Ko lai tagad dara?
Visa pietura skatās, mirdz kā veca tara.
Piedirst tās bikses tonight, everybody feel alright?
Dejojam līdz rītam mēs, pat ja piedirst tās bikses.
Ar kebabu pie stacijas, tu mani nodevi.
Piedirst tās bikses!
Ko lai tagad dara?
Visa pietura skatās, mirdz kā veca tara.
Piedirst tās bikses tonight, everybody feel alright?
Dejojam līdz rītam mēs, pat ja piedirst tās bikses.
Everybody feel alright?