Nerātnās Dziesmas, M.M. — Maucība

Tu tēloji svēto un runāji klusi,
Bet naktīs tu skatījies uz citu pusi.
Kamēr es ticēju katram tavam vārdam,
Tu kārtējo reizi ļāvies svešam stāvam.
Tev uzticība ir tikai tukša skaņa,
Jo maucība ir tava īstā daba un vaļa.
Spīd uguņi spoži, un glāzēs līst rums.
Tev sejā ir maska un lēts noslēpums.
Tu dodies no viena pie otra bez kauna,
Un rītā pat neatceries nekā jauna.
Tā maucība neārstē dvēseles rētas,
Tā atstāj vien riebumu un tukšas sētas.
Mēs dzīvojam laikā, kur jūtas ir lētas,
Kur mīlas vietā tiek skaitītas rētas.
Šodien tu manā gultā, bet rīt jau pie cita.
Tāda lūk pasaule, samaitāta un sapista.
Sauc to par brīvību vai moderno modi,
Bet patiesībā tie ir tikai maucības kodi.