Nerātnās Dziesmas, M.M. — Rotaļu Lācītis

Klusā klusumā, teici tu "atā".
Tāreiz beidzās stāsts, dzīve apstājās.
Ēnai atspulgā liek man jautāt kāds: vai pēc vilšanās dzīve vēl turpinās?
Dažreiz kāds justies liek kā mazam rotaļu lācītim,
Kas pamet stūri un atstāts viens,
Tāds visai pārējai pasaulei liekas.
Laikam vien pasakās ir tādas beigas, kas laimīgas.
Kādēļ gan dzīvot mums visiem te, un nevis pasaku pasaulē?
Ēna atspulgā seko visur man.
Šķiet, ka mani tā saprot vienīgā.
Kā man tagad spēt kādai noticēt?
Labāk paklusēt, savas sajūtas slēpt.
Dažreiz kāds justies liek kā mazam rotaļu lācītim,
Kas pamet stūri un atstāts viens,
Tāds visai pārējai pasaulei liekas.
Laikam vien pasakās ir tādas beigas, kas laimīgas.
Kādēļ gan dzīvot mums visiem te, un nevis pasaku pasaulē?
Dažreiz kāds justies liek kā mazam rotaļu lācītim,
Kas pamet stūri un atstāts viens,
Tāds visai pārējai pasaulei liekas.
Laikam vien pasakās ir tādas beigas, kas laimīgas.
Kādēļ gan dzīvot mums visiem te, un nevis pasaku pasaulē?